Svētvieta, kurp dodas tūkstošiem cilvēku!

Pirmo baznīcu dominikāņi - "baltie tēvi" uzcēla no koka 1700.g. reizē ar klosteri. Baznīcā mūki novietoja sev līdzi no Viļņas atvesto Dievmātes svētgleznu, kuras priekšā lūdzās paši un aicināja to darīt  visus ticīgos. Izdziedināšanu dēļ sākās pirmie svētceļojumi uz Aglonu. 1768.g. baltie tēvi uzsāka mūra baznīcas un klostera būvēšanu baroka stilā, ko pabeidza un iesvētīja 1780. g. Tā kā cariskā Krievija aizliedza klosterī uzņemt jaunus kandidātus, 19 gs. beigās nomira pēdējais no baltajiem tēviem, un Aglonu sāka apkalpot parastie diecēzes priesteri. 1920.g. Aglonā tika konsekrēts pirmais latviešu izcelsmes bīskaps A.Springovičs, kurš Aglonas baznīcu izvēlējās par atjaunotās Rīgas bīskapijas katedrāli. Tūlīt klosterī tika atvērts Garīgais Seminārs, pēc gada Aglonas katoļu ģimnāzija. Svētceļnieku pulki vēl vairāk pieauga un Aglonu sāka saukt par Latvijas katoļu centru. 1980.g. pāvests piešķīra Aglonas baznīcai "basilica minoris" - "mazās bazilikas" titulu. Tā ir vienīgā Latvijā. 1993.g. 9.septembrī Aglonā kā svētceļnieks ieradās Romas pāvests Jānis Pāvils II. 1995.g. Latvijas Saeima pieņēma likumu "Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā".

Aglonas Dievmātes svētglezna
Tauta to sen sauc par Brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznu un pateicībā tai veltī piemiņas zīmes - votas. Kopš 1835.g. skan himna "Jaunava svētā Aglonas baznīcā". Gleznas izcelsmes laiks un autors ir nezināms, lai gan Lietuvas valdnieku rezidencē Traķos atrodas identiska svētbilde, kuru Konstantinopoles ķeizars 1384.g. sakarā ar Lietuvas kristīšanu dāvināja kunigaitim Vitautam, kurš to 1409.g. novietoja Traķu baznīcā. Viena no versijām, kāpēc baltie tēvi ir atveduši uz Aglonu tik līdzīgu gleznu valdnieku baznīcā uzstādītajai, saistās ar pirmā lietuviešu kristītā ķēniņa Mindauga bojāeju 1263.g. ceļā uz Aglonu. Aglonas Dievmāte tiek dēvēta arī par "Ziemeļu ķēniņieni", jo ir vistālāk katoliskās Eiropas ziemeļaustrumos esošā, tautas tik ļoti apmeklētā svētglezna.

{youtube:http://www.youtube.com/watch?v=MNG0JY2_lXQ}

Svētavots Aglonas klostera dārzā 19.gs. sākumā tika uziets sērūdens avots, kam piemita dziednieciskas īpašības. Baltie tēvi uzcēla nelielu slimnīcu, kurā varēja pieņemt ārstējošas vannas. Avots tika nosaukts svētā Antona vārdā. Gadsimta beigās avots zaudēja savas īpašības, bet tradīcija paņemt Aglonā ūdeni svētceļojuma laikā palika. Šodien avots dod tīru un garšīgu ūdeni un ir saglabājis popularitāti svētceļnieku vidū. Tomēr nosaukums "svētavots" ir nosacīts un nav saistīts ar reliģisko kultu.

{youtube:http://www.youtube.com/watch?v=YHrPntdw1Z4&feature=related}

Dievkalpojumi Sv.Mise:
darbdienās 7.00 un 19.00
svētdienās un svētku dienās 10.00, 12.00, 19.00

Rožukronis:
darbdienās 12.00
svētdienās un svētku dienās 9.30

Vissvētākā Sakramenta adorācija:
nepārtraukti dienu un nakti kopš 1997.g.l2.febr.7.00

JavaScript must be enabled in order for you to use Google Maps.
However, it seems JavaScript is either disabled or not supported by your browser.
To view Google Maps, enable JavaScript by changing your browser options, and then try again.

Papildus informācijai, lūdzam zvanīt:

Adrese: 
Cirišu iela- 8,
Aglona,
Preiļu raj.

Tel: 65381109, 65381256
Mob.tel.: 29472155, 29470188
Fakss: 5381274, 5381110
Latvija,
LV-5304
e-pasts: ab@aglonasbazilika. lv

Materiāla tekstuālā daļa sagatavota pēc Aglonas bazilikas izdotā bukleta.
Fotogrāfijas no Aglonas bazilikas un Aglonas novada TIC fotoarhīva.