Kas saimnieko Vāravās - gulbis vai vāravas?

Senas teikas un pasakas stāsta, ka tālzemju jūrās esot reiz bijušas dīvainas būtnes - ne ta īsti zivs, ne ta sieviete. Ļaudis tās saukuši par nāram, vāravām. Bijušas skaistas pēc velna un viltīgas ar, ja kādu puisieti manījušas savā tuvumā, tad varējušas ievilināt jūrā un bijis pagalam. Taču Aglonas pusē jūru nav, lai gan dažs ezers viļņo reizēm gluži kā jūra, tālab Tev, ceļiniek, nav ko bīties, ja dzirdi vāravas pieminam Aglonas apkaimē. Droši vien runa būs par atpūtas vietu "Vāravas".

Kādu vakaru sagadījās brauciens pa Aglonas - Šķeļtovas ceļu un tas ieveda mani tepat, mazliet ārpus Aglonas, jaukā vietā. Varētu teikt, ka šo vietu tiku manījis jau daudzas reizes, un tās apkārtne ir slavena ar to, ka daudziem "piesien aci" - nu ļoti ainaviska vieta. Ir dzirdēts, ka dažkārt braucēji kā pārsteigti lūkojas uz ūdeņiem, bērziem, ka aizmirst vērot līkumaino lielceļu, kas kā zutis izsprūk no automašīnas riteņiem - spēj tik sabremzēt, lai neiebrauktu blakus šļakstošajos viļņos. Turpat blakus "razļivam" - kā vietējie iesaukuši Cirišu HES baseina ūdeņus abpus lielceļam, arī atrodas atpūtas vieta, ko skatu pirmo reizi. No senākiem laikiem kā vēstures liecinieks slejas paveca guļbaļķu mājiņa, gar kuru ceļš ielokās tālāk uz pussalas pauguru. Ap māju ir kārtīgi nopļauts, ogulājos jau sametušās vasaras veltes, arī ābeles gatavo rudenim savus augļus. Pa kādai puķu dobei, ziedošam krūmam. Šķietami vienkārša lauku idille, klusums un miers. Kaut kur pakalnos rūcina traktors, pļaujot siena vālu, dzird putnu treļļus - novakare. Paeejot mazliet tālāk uz pauguru, var pamanīt koka pavēnī, zaļajos zaros iegrimušu lauku sirdsmājiņu, kur ķeizars kājām tek. Izskatās patiešām vienkārši, bet pārdomāti - vieta mierīga, klusa, nost no acīm. Uz paugura, ar logu acīm uz ezera pusi nostājuši divi kempingtreileri, noorientējoties pēc debesspusēm kļūst skaidrs - saullēkti šeit ir kolosāli. Viss gleznais ūdens spogulis klājas tieši austrumu virzienā no paugura, līdz ar to - vērot saullēktu var gan no ugunskura vietas, gan no treilera pa tiešo. Arī telti var uzsliet tā, lai rīta stars modina caur puspavērto telts aizkaru. Protams, saulriets gluži ūdeņos šeit neatspīdēs, taču - rietošie saules stari mirdz tepat blakus pussalas ūdeņos, atstarojas pretējā krasta pļavās un rada patiesi burvīgas nokrāsas arī šādā skatījumā. Paugura un pussalas dienvidu pusē, blakus ugunskura vietai ir peldvieta ar smilšainu, samērā lēzenu gultni, kur var plunčāties arī bērni, peldēties pieaugušie. Otrpus pauguram, krasts ir zālaināks, ūdensaugiem bagātāks - laba vieta makšķerēšanai pat no krasta.
Ak jā, nu te mani pamana līcī peldošais gulbis un steidz ātri vien šurp, lai noskaidrotu - kas ir šis miera traucētājs, kurš pastaigājas pa viņa saimniecību. Lielais milzis ir diezgan kareivīgi noskaņots un dodas virsū tā, ka sanāk mazliet atkāpties, lai nebūtu jāsāk aizstāvēties. Taču, neko vairāk gulbju papam nevajag, tik vien apliecināt gan sev, gan man, ka viņš te ir galvenais - iekarojis vietu uz pussalas augstākā punkta, putns nomierinās.
Apmetis kādu loku ap treileriem, prom dodos arī es - vieta apskatīta, viss it kā skaidrs.
Kā šķita man: "Vāravas" ir neliela un jauka atpūtas vieta, kur omulīgi jutīsies 2-3 ģimenes ar bērniem, vai arī neliela 10-15 cilvēku kompānija. Ja brauksiet ar teltīm, tad varbūt nedaudz vairāk arī satilpsiet. Droši vien kādi 30 cilvēki te jau sāks viens otram apnikt, diez vai to vajadzētu darīt. Piebraukšana normāla, ir mazs gabaliņš - apmēram 500-800m jāpabrauc pa gruntsceļu, bet ja īpaši nesteidzas, tas nav traģiski.
Tāds nu bija novakars "Vāravās", ja vēlaties turp doties, kontaktus un papildinformāciju varat skatīt šeit. Ja esat tur bijuši un vēlaties padalīties iespaidos, rakstiet uz Diese E-Mail-Adresse ist gegen Spambots geschützt! JavaScript muss aktiviert werden, damit sie angezeigt werden kann. , Jauku atpūtu Jums Aglonā un Latgalē!
Ar cieņu, Jūsu visitAglona.lv
Jānis