Aglonas katoļu ģimnāzija

Ģimnāzijas izveidošanā un vadīšanā vislielākos nopelnus pelnījuši divi tās direktori: monsinjors Nikodems Rancāns (1870-1933) un svētās teoloģijas doktors monsinjors Aloizs Broks (1898-1943).

1921. gadā blakus Semināram katoļu kūrija atvēra vīriešu reālģimnāziju, kas bija domāta kandidātu sagatavošanai priesteru semināram. Ar laiku ģimnāzija kļuva par vienu no populārākajām Latvijā; te mācījās daudzi nākotnē izcili kristīgās kultūras, zinātnes un izglītības darbinieki. Direktors N. Rancāns uzsāka darbu laikā, kad ģimnāzijai trūka gan telpu, gan mācību līdzekļu. Monsinjors griezās pie draudzes ar aicinājumu ziedot celtniecības materiālus ģimnāzijas nama celtniecībai. Ar sabiedrības atbalstu saziedoja apmēram 500 baļķus, ar tiem arī uzcēla pagaidu ēku. Tāpat pamazām iegādājās arī mācību līdzekļus. 1929. gadā A. Broks stājās ģimnāzijas direktora amatā, tajā pat gadā tika pabeigti Aglonas vīriešu ģimnāzijas mūra ēkas celtniecības darbi, kurā audzēkņiem bija paredzētas 500 vietas un 300 vietas internātā. 1940.gadā sākoties padomju okupācijai, ģimnāzija pārgāja valsts pārziņā. Aglonas ģimnāzijas direktoru Dr. A. Broku vācu gestapo 1943.g. arestēja un aizveda uz Vāciju. Līdz ar pirmajiem miera gadiem, vīriešu ģimnāzijā iekārtoja vidusskolu, vēlāko internātskolu.