Ciriša ezera dabas parks
Aglonas pagasta vidusdaļu aizņem Ciriša ezera dabas parks.
Kompleksais dabas liegums "Ciriša ezers ar apkārtējo ainavu" dibināts 1977. gadā, tā platība ir 1298 ha. Ciriša ezers iegūlis starppauguru ieplakā Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, 143,5 m vjl . Platība kopā ar salām 670 ha. Garums vairāk nekā 5 km, lielākais platums 2,5 km, lielākais dziļums 10,5m. Ezera krasti ir ļoti līčaini, perimetrs 28 km. Ziemeļu daļā Ksaverinas pussala. Ezerā ir 8 salas. To kopējā platība 39 ha. Vislielākās - Upursala un Ošu sala - veido Ciriša ezera salu dabas liegumu. Tās atrodas valsts aizsardzībā kopš 1931. gada.
Upursala jeb Kalnu sala ir 16 ha liela, apaugusi ar jauktu mežu. Līdz mūsu dienām saglabājušies dažādi nostāsti. Viens vēstī, ka aizlaikos Upurslas Upurkalnā upurētas meitenes, vēlāk - mājlopi. Priesteri pētījuši, uz kuru pusi nosveras dūmu grīste : ja pret Voguļu sādžu - upuris pieņemts, ja pret Aglonu - noraidīts. Salas īpatnējo pusmēness veidolu nosaka dziļš ezera līcis. Upursalas rietumu pusē paceļas 17 m augstais Upurkalns, kuru 1977. gadā pētīja arheologi. Viņi secinājuši, ka Upurkalns atbilst visiem senču pilskalna raksturojumiem un bijis apdzīvots no pirmā gadu tūkstoša pirms Kristus līdz mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša vidum. Jaunākās apmetnes konstatētas Upurkalna pakājē. Domā, ka šajā pilskalnā bijusi Krīva un viņa palīgu nocietināta dzīves vieta, bet svētnīca atradusies citā salas vietā. Tās ir tikai hipotēzes un pieņēmumi. Taču sala ir interesējusi ļoti daudzus, arī rakstniekus un dzejniekus, tā saista senatnes pētniekus arī šodien. Ļoti vērtīga ir salas flora. Botāniķi uz tās atraduši vairāk nekā 264 sugu augus. Meža vizbulis, šaurlapu lakacis, gada un vālīšu staipeknis ir ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā .
15 ha lielā Ošu jeb Jokstu sala arī klāta lapu koku mežiem, bet pamežs ir ne mazāk bagāts - 257 sugu augi.
Liepu salā aug slaikas, tikai pašā galotnē kuplas liepas, un pati sala ir tikai 1,3 ha liela. Arī tajā atrasti 106 sugu augi. Alkšņu, mazā Alkšņu, laiviņu, Akmeņu un jaunā sala regulāri pārplūst, bet arī tajās aug aizsargājami augi. Ezerā atrodas arī dažas pārmitras, pārplūstošas pavisam maziņu saliņu vietas. Tur aug vairāku sugu kārkli. Kopumā salās atrastas 349 sēklaugu un paparžaugu sugas. Dabas parkā paveras raksturīga Latgales augstiene ar priežu un lapu koku mežiem, ar tīrumiem, pļavām, bērzu birztaliņām, ar melnalkšņu audzēm ap ezeriem.
Otrs nozīmīgākais ir 12 ha lielais, strauji aizaugošais un krietni jau pārpurvojies Ruskuļu ezers. Dabas parkā visā platībā konstatētas 620 paparžaugu un sēklaugu sugas, 13 no tām ir retas un apdraudētas.
