Visi ceļi ved uz Aglonu
Ceļi, lielceļi, takas un maģistrāles - tās ved mūs uz sapņu zemi. Tuvāk, tālāk. Ceļojums turp sākas ar pirmo soli. Mēdz teikt, ka visi ceļi ved uz Romu, taču tas droši vien Itālijā. Latvijā visi ceļi ved uz Aglonu.
Šurp ved ne tikai Latvijas ceļi, jo Aglonu apmneklē krietni vairāk ļaužu nekā tikai Latvijas iedzīvotāji. Ik gadus uz Jaunavas Marijas svētkiem vien augusta vidū pulcējas ap 250-300 tūkstoši svētceļnieku, kuri ierodas no visas plašās pasaules. Pēdējos gados kājām šurp nākuši Latvijas, Lietuvas un arī Baltkrievijas svētceļnieki. Viņu griba un doma ir bijusi stiprāka par lietainām dienām, vēsām naktīm, svelmaino sauli dienas vidū un noberztām kājām. Griba ir pakļāvusies sapnim - domai par Aglonu...
Aglona - kas esi tu? Kas ir tavs vilinošais spēks?
Kādās prāta dzīlēs vai debesu plašumos slēpjas tavs aicinošais gars?
Neliela seno latgaļu cilšu apdzīvota vieta te bijusi jau ap 1000 g.p.m.ē., kā liecina arheologu pētījumi vienā no mītu apvītajiem un grūti pieejamajiem pilskalniem - Ciriša ezera Upursalas Upurkalnā. Te apmēram pusotru tūkstoti gadu (līdz 5-6 g.s.m.ē.) ir mitusi latgaļu senā priestera saime. Kā hronikas vēsta, priesteri tolaik saukuši arī par krīvu. Ap Aglonu ir daudzas vietas, kurām senos laikos bijusi liela nozīme cilvēku dzīvē. Ar savu enerģētiku šīs vietas ir piesaistījušas ļaužu uzmanību gan tolaik, gan mūsu dienās.
Senajiem latgaļiem enerģētiskajās vietās bijušas ziedu (ziedojumu) vietas, kur dieviem nesa ziedus (ziedojumus) un izlūdzās labu ražas gadu, izdošanos karagājienos.
Vēlāk, dominikāņu mūkiem ienākot latgaļu zemēs, enerģētiskajās vietās sāka būvēt baznīcas, dievnamus, tā pamazām pievēršot vietējos ļaudis kristietībai.
Latgale ir izteikta katoļu zeme, kur jau kopš 12.-13. gadsimta katoļu baznīca ir viena no vadošajām. Savu artavu šajā ir licis arī Lietuvas karalis Mindaugs, kurš katoļu baznīcai ir pievērsis lielas teritorijas - tajā skaitā arī Latgali.
Aglona šajā skatījumā ir Latgales sakrālais centrs, jeb sirds.
13. gs. dominikāņu mūki šeit uzbūvēja pirmo baznīcu, kas vēlāk pārtapa par Aglonas baznīcu.
Neilgi pirms sava Aglonas apciemojuma (90-jos gados) Romas pāvests Jānis Pavils II Aglonas baznīcai par tās unikalitāti piešķīra nosaukumu "basilica minoris" - mazā bazilika, ko tā lepni nes arī šodien.
Šodien Aglonas vārds ir aizskanējis tālu pasaulē, to zina teju vai katrs Latvijas iedzīvotājs. Šurp brauc ar dažādām domām, katram savs sapnis - cits atnāk satikt dievu, kāds cenšas saprast esības līkločus, dažs aiziet satikt radus.
Ikviens mērķis ir svarīgs un nozīmīgs, ja kļūstam labāki, patiesāki.
Ceļiniek, arī tavs ceļš noteikti kādreiz vedīs uz Aglonu. Varbūt ne reizi vien, ja iepatiksies, ja Tevi "paķers" daba, cilvēki ar savu vienkāršību un dabisko attieksmi.
Varbūt tās būs citas vērtības, kuru meklējumos būsi devies...
Lai tavos sapņos iemājo arī šis skaistais mirklis - pabūt Aglonā!
Uz tikšanos Aglonā!
